IETEIKUMI TUVINIEKIEM

Metodiskie ieteikumi darbam ar cilvēkiem ar diagnozi demence.

Šie metodiskie ieteikumi ir izstrādāti, lai veidotu izpratni un vienotu rīcību, sniedzot veciem cilvēkiem ar demenci sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Par sazināšanos ar cilvēkiem ar demenci:

1. rūpīgi jāapsver katra cilvēka ar diagnozi demence izpausmes un jāizvēlas piemērotāko saskarsmes veidu (piemēram, jāizvēlas lietot vairāk verbālu vai neverbālu valodu)

2. biežāk jāizmanto žesti un mīmika (piemēram, pieskāriens var palīdzēt noturēt uzmanību, smaids un smiekli labāk par vārdiem var palīdzēt izveidot sapratni)

3. augstprātība pret cilvēku ar diagnozi demence nav pieļaujama, jo darbinieks ir klienta “darbarīks”

4. jāatceras, ka saskarsmes spējas var ietekmēt cilvēka ar diagnozi demence izpausmes apvienojums ar citiem traucējumiem (piemēram, dzirdes, redzes, uztveres)

5. jādod pietiekoši daudz laika saprast sacīto

6. sazinoties, jāizturas mierīgi

7. jāatceras, ka nedrīkst novirzīties no tēmas

8. jārunā par lietām un notikumiem, kurus cilvēks ar diagnozi demence ir spējīgs atcerēties

9. jārunā par lietām, ko cilvēks ar diagnozi demence spēj izdarīt

10. jānorāda uz lietām, ko cilvēks ar diagnozi demence spēj veikt

11. jāatceras, ka nav pieļaujama strīdēšanās ar cilvēku, kuram ir diagnoze demence vai viņa “komandēšana”

12. jārunā īsiem, vienkāršiem teikumiem

13. jārunā par attālu pagātni, kas var iedarboties nomierinoši

14. sarunas laikā jāizvairās no skaļa fona – TV, radio

15. efektīvi jāizmanto verbālās un neverbālās iemaņas, lai veicinātu cilvēkam ar diagnozi demence vēlmi būt sabiedrībā

16. jāļauj cilvēks ar diagnozi demence paust savas bailes un vēlmes, vienlaikus uztverot viņa sajūtas un vajadzības

17. sarunā jāietver precizējoši jautājumi, lai noskaidrotu neizprotamo cilvēkam ar diagnozi demence rīcību vai runu

18. nepieciešamības gadījumā ir jāveic atkārtota izskaidrošana

19. jāatceras, ka regulāri jāveic cilvēkam ar diagnozi demence veselības pārbaudes un nepieciešamības gadījumā jāorganizē vajadzīgo tehniskā palīglīdzekļu iegāde (piemēram, brilles vai dzirdes aparātu)

20. jāizvairās no balss pacelšanas, cilvēka ar diagnozi demence nosodīšana un/vai iesaistīšana strīdos

21. jāveicina cilvēka ar diagnozi demence uzticēšanos.

Par mērķtiecīgu rīcību, cilvēkam ar diagnozi demence pēkšņas agresijas mazināšanai:

1. jāapzina un jāizvairās no apstākļiem, kas var veicināt cilvēka ar diagnozi demence agresiju

2. jāpiedāvā cilvēkam ar diagnozi demence aktivitātes un uzdevumi, kas var veicināt pozitīvu, bet novērst negatīvu emociju uzplūdumus

3. ir jāpienāk pie cilvēka ar diagnozi demence lēnām un vietā, kura viņam ir labi pārredzama

4. jāizprot, ka skaidri neizprotamas lietas, rīcības var radīt cilvēkam ar diagnozi demence uzbrukuma sajūtu, un veicināt tālāku agresīvu uzvedību (agresija var būt saistīta ar pašaizsardzības reakciju)

5. jāpaskaidro, kas notiks tālāk un tā jāsaka, izmantojot īsus teikumus (piemēram, ”Es palīdzēšu tev uzvilkt jaku”).

6. jāpārbauda, vai agresīva uzvedība netiek izmantota, lai iegūtu to, ko cilvēks ar diagnozi demence vēlas ( vēlmju paredzēšana var palīdzēt mazināt viņa agresiju)

7. gadījumā, kad novēro pēkšņa cilvēka ar diagnozi demence agresijas vai citas uzvedības izmaiņas, par tām noteikti jāinformē medicīnas personāls (var būt fiziska slimība vai dementā cilvēka neizprotams diskomforts).

Par mērķtiecīgu rīcību, kad cilvēks ar diagnozi demence slēpj mantas vai regulāri meklē tās:

1. jāizprot, ka mantu slēpšana vai meklēšana var būt demences izpausme

2. jāatceras vietas, kurās cilvēks ar diagnozi demence parasti slēpj savas lietas/mantas

3. mantu pazušanas gadījumā, vispirms ir jāpārbauda vietas, kurās cilvēks ar diagnozi demence pats slēpj mantas

4. ir jāpiemēro atbilstošas darba metodes (piemēram, jāiedod kaste ar dažādām lietām un jāliek tās sašķirot, tādējādi apmierinot viņa vēlmi darboties, tā vietā, lai slēptu vai meklētu mantas)

5. jāpārliecinās, ka cilvēks ar diagnozi demence orientējas tuvākā vidē, jo nespēja, orientēties veicina vēlmi slēpt mantas.

Par mērķtiecīgu rīcību, kad cilvēks ar diagnozi demence kļūst uzmācīga:

1. jāizprot, ka uzmācīga uzvedība var būt demences izpausme

2. ir jāsaprot, ka klienta uzmācīga uzvedība var kļūt traucējoša vai kaitinoša

3. ir jāpaskaidro cilvēkam ar diagnozi demence viņa uzvedības nepieņemamība

4. gadījumā, kad paskaidrojumi nelīdz, jānovērš cilvēka ar diagnozi demence uzmanība ar pastaigu, ēšanu vai citām viņa iemīļotām aktivitātēm

5. jāapzinās, ka ir iespējams mazināt  uzmācīgu uzvedību, nodarbinot klienta rokas ar bumbiņu, lupatiņu vai ko citu

6. jāatceras, ka nav nozīmes atgādināt, ka par kādu jautājumu esat runājuši jau vairākkārtīgi, jo cilvēks ar diagnozi demence var apjukt vēl vairāk.

Par būtiskiem aspektiem aprūpējot cilvēku ar diagnozi demence:

1. jāzina, ka cilvēks ar diagnozi demence īpaši slimības vēlākajās stadijās bieži zaudē spēju izprast laika ritumu, nepieciešamību veikt ikdienas lietas, veselības izmaiņas (piemēram, ēst, ievērot higiēnu, apmeklēt tualeti, izvairīties no briesmām, saprast, ka ķermeņa temperatūra ir paaugstināta)

2. jāpievērš īpaša uzmanība dienas režīmam un tā ievērošanai

3. regulāri jānovēro un jāfiksē svara pieaugums vai zudums

4. jāpievērš īpaša uzmanība uzturam, ēšanas paradumu izmaiņām un citām ar ēšanu saistītām lietām:

4.1. jānodrošina regulāra ēdienreižu ievērošana;

4.2. pēc iespējas jānodrošina kontrasts starp galdu (galdautu), šķīvjiem un ēdienu, jo cilvēkam var būt grūtības saskatīt (piemēram, gaišu zupu, gaišā šķīvī uz gaiša galda);

4.3.jāpasniedz pēc iespējas vienkārši ēdieni, bet ne pārāk dažādu pārtiku vienā reizē;

4.4.jāizvairās no cietu ēdienu pasniegšanas (piemēram, no riekstiem, kraukšķošiem produktiem), bet var piedāvāt mīkstas konsistences saldos ēdienus,

4.5. jāpievieno vairāk garšvielu, jo izteikta garša stimulē apetīti;

4.6. jānodrošina sātīgs ēdiens;

4.7. jāpārliecinās, ka cilvēks ar diagnozi demence uzņem pietiekoši daudz šķidruma – vismaz 1,5 litri dienā (piemēram, uz galda var novietot krūzi un atbilstoša lieluma plastmasas pudeli ar šķidrumu un jāatgādina cilvēkam regulāri padzerties);

4.8. piedāvātajam dzērienam jābūt pēc iespējas biezas konsistences (piemēram, jogurts, dzerami ķīseļi, biezsulas), jo cilvēkam ar demenci ir raksturīgi aizrīties;

4.9. jāpasniedz ēdiens un dzēriens, kas nav par karstu, jo cilvēks ar diagnozi demence  nespēj apzināties, ka pastāv applaucēšanās risks;

4.10. jāveicina un jāatbalsta katra vēlme ēst, dzert patstāvīgi;

4.11. nepieciešamības gadījumā jāizmanto speciāli trauki, kas atvieglo ēšanu – neslīdoši šķīvji, galda piederumi ar palielinātiem vai pielāgotiem rokturiem, krūzes ar snīpi u.c.;

4.12. nepieciešamības gadījumā jāpalīdz vadīt viņa roku, kad jāizmanto dakša vai karote, kas var palīdzēt atsaukt atmiņā kustību procesu;

4.13. jāievēro un jāatbalsta vēlme ēst ar pirkstiem (raksturīgi Alcheimera slimniekiem) nodrošinot, ka ēdiens ir viegli paņemams un/vai mīksts;

4.14. jābaro lēni, ļaujot barību sakošļāt un norīt,

4.15. jāatceras (īpaši barojot), ka viņš ar laiku var zaudēt spēju atcerēties norādījumu – košļāt un norīt nozīmi.

5. jāpievērš īpaša uzmanība  vēlmei un spējai ievērot personīgo higiēnu:

5.1. jāizrāda sapratne, empātiju un jāievēro privātums, veicot higiēnas procedūras;

5.2. jānoskaidro, kāda veida mazgāšanās procedūrai cilvēks ar diagnozi demence dod priekšroku (piemēram, dušai vai vannai) un vai labprātāk mazgājas no rīta vai vakarā;

5.3. jāpiemērojas paradumiem un jāmazgā vienā un tajā pašā laikā;

5.4. jābūt uzmanīgam, izvēloties ūdens un gaisa temperatūru dušas telpā/vannas istabā, jo cilvēks ar diagnozi demence var jūtīgāk reaģēt uz karstumu vai aukstumu;

5.5. uzmanīgi jāizvēlas apgaismojums telpā, kur  mazgājas;

5.6. jāatbalsta, ja cilvēks ar diagnozi demence ir kautrīgs, cieši aizverot higiēnas telpas durvis vai aizvelkot vannas aizkaru;

5.7. jānodrošina mazgāšanās drošība, izmantojot atbilstošus palīglīdzekļus (piemēram, speciālos sēdekļus, rokturus un neslīdošus paklājus);

5.8. jāpadara mazgāšanās par patīkamu procedūru, izmantojot smaržīgus mazgāšanās līdzekļus, mīkstus dvieļus, utt.;

5.9. jāsagatavo un jātur rokas attālumā visi mazgāšanai nepieciešamie priekšmeti, lai nevajadzētu iet tiem pakaļ un nebūtu jāatstāj vienu dušā vai vannā;

5.10. iespēju robežās jāļauj visu darīt pašam;

5.11. jāļauj pārbaudīt ūdens temperatūru, lai cilvēks ar diagnozi demence pārliecinātos, ka tā mazgājoties ir viņam patīkama;

5.12. jāveic atsevišķi matu/galvas mazgāšana, ja tā ir problemātiska, vai novērojams, ka cilvēkam ar diagnozi demence var būt nepatīkama, mazgājoties vannā vai dušā;

5.13. jāatsakās no uzstājības un jānogaida kādu laiku, ja  iet vannā, dušā konkrētajā brīdī (iespējams viņa noskaņojums drīz mainīsies);

5.14. atsevišķos gadījumos jāizmanto norīvēšanās ar dvieli, ja higiēnas procedūru izpilde ir stipri apgrūtinoša;

6. jāpievērš īpaša uzmanība spējai patstāvīgi apģērbties un noģērbties:

6.1. regulāri jānovēro viņa spējas veikt nepieciešamās ģērbšanās darbības, atcerēties darbības un ievērot to secību;

6.2. jāpiemēro apģērbs atbilstoši viņa spējām lietot apģērbu (piemēram, spējai aizvilkt rāvējslēdzēju, aizpogāt pogas vai aizdarīt spiedpogas);

6.3. jāpiedāvā apģērbs, kas ir viegli uzvelkams/novelkams, ērts, un iespēju robežās viegli kopjams/mazgājams;

6.4. jāatceras, ka svarīgi, lai apģērbs patiktu un tad praktiskumam nav jākļūst par noteicošo faktoru;

6.5. jānodrošina ērti apavi ar neslīdošu zoli un līplentes aizdari (ļoti svarīgi slimības vēlākajās stadijās)

7. jāpievērš īpaša uzmanība i spējai apmeklēt tualeti

8. jāpievērš īpaša uzmanība  spējai izprast un ievērot ikdienas drošību, izvairīties no traumu riska, rīkoties neapdraudot savu veselību

9. jāpievērš īpaša uzmanība vispārējam veselības stāvoklim (piemēram, ķermeņa temperatūras izmaiņām, vēdera sāpju iespējamībai)

10. nepieciešamības gadījumā (kad cilvēks ar diagnozi demence zaudē spējas lemt, atcerēties, droši rīkoties, u.tml.) jānodrošina pastāvīga uzraudzība.

Par cilvēkiem ar diagnozi demence piemērotu un drošu vidi:

1. jāizprot, ka riski veselībai un drošībai ir novēršami nekavējoties

2. jānodrošina iespējami droša vide

3. stingri jāievēro iestādē noteiktās drošības prasības

4. jāpievērš īpaša uzmanība un telpās, kurās uzturas cilvēks ar diagnozi demence, jānovērš iespējamie blakus pastāvošie riski:

4.1. jānoņem grīdsegas un/vai tepiķi, ja cilvēkam spējas pārvietoties ir ierobežotas,

4.2. jānovērš grīdas segumu defekti, lai cilvēks nepaslīdētu un nepakluptu,

4.3. jānodrošina labs apgaismojums,

4.4. jāglabā viegli plīstoši un/vai stikla priekšmeti drošā vietā,

4.5. jātur sērkociņi un/vai šķiltavas nepieejamā vietā,

4.6. jāļauj smēķēt tikai speciāli aprīkotās un smēķēšanai piemērotās vietās,

4.7. nepieciešamības gadījumā jānopulē mēbeļu asie stūri,

4.8. jāizvairās turēt indīgus un adatainus istabas augus (piemēram, kaktusus),

4.9. jāglabā medikamentus un sadzīves ķīmiju nepieejamā vietā vai slēgtā telpā,

4.10. regulāri jāpārliecinās par kāpņu un logu drošību.

5. jāatceras, ka aiziešanas risku var mazināt, radot mānīgu iespaidu, ka ārdurvis nav durvis (piemēram, pie ārdurvīm piestiprinot aizkaru).

 

Sagatavoja: I.Jurisa

11.03.2019.