Autors: Inese Jurisa /Dienas aprūpes centra „AGATE” vadītāja/ Latvijas Psihologu un Psihoterapeitu Asociācijas Valdes locekle

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā „Latvija 2030” ir konstatēts, ka 2030.gadā Latvijas sabiedrība būtiski atšķirsies no tās, kas šeit dzīvo šobrīd – valstī dzīvos aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju, vairums būs vecāki par 45 gadiem, bet jau 2020.gadā pensijas vecuma cilvēku būs vairāk nekā bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem. Latvijā 2011.gadā saskaņā ar tautas skaitīšanas rezultātiem bija 2 070 371 iedzīvotāju. 21,7% no tiem ir pensijas vecuma cilvēki (62 gadi un vairāk). Tādējādi sabiedrības novecošanās un ar to saistītie procesi ir nopietna sabiedrības veselības problēma Latvijā. Kā viens no prioritārajiem ilgtermiņa rīcības virzieniem „Latvija 2030” tiek noteikts veselības un sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, skaidrojot, ka īpaši svarīgi ir laikus ieguldīt veselības aprūpē, laikus jāgatavojas nākotnē gaidāmajam pieaugošajam pieprasījumam pēc ikdienas aprūpes pakalpojumiem gados vecākiem cilvēkiem, jo, kā uzsver arī Eiropas Komisija paziņojumā „Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, veicinot novecojošās sabiedrības veselību un aktivitāti, var sasniegt augstāku nodarbinātības līmeni, samazināt nabadzību un sociālo atstumtību (Vecāku cilvēku nodarbinātības mērķu sasniegšana un to ietekmējošie faktori [tiešsaiste]: 2010.gada oktobra un novembra ziņojuma konsolidētā versija, skatīts, 20.12.2014.). Kā norāda Eiropas Kopienas Komisija paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai 2009.gadā, demence ir intelektuālo funkciju pasliktināšanās, kura parasti attīstās lēni, izraisot atmiņas, domāšanas un spriešanas spēju traucējumus, tā var radīt arī personības izmaiņas. Visbiežāk demence skar cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem, un tā ir galvenais invaliditātes cēlonis gados vecu cilvēku vidū, turklāt augošais vecu cilvēku īpatsvars daudzās valstīs nozīmē, ka varētu pieaugt arī demences slimnieku skaits. Demence ir neirodeģeneratīvo slimību kopums, un tā nav normāla novecošanas procesa daļa. Slimību profilakses un kontroles centra tematiskajā ziņojumā „Psihiskā veselība Latvijā 2011”, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, minēts, ka 2010.gadā ar vienu no organisku psihisku traucējumu veidiem – demenci slimoja 35,6 miljoni pasaules iedzīvotāji, katru gadu reģistrēti 7,7 miljoni jaunu saslimšanas gadījumu, kas liecina par faktu, ka katrās četrās sekundēs kaut kur pasaulē parādās jauns demences gadījums. Pieaugošie saslimstības rādītāji pasaulē liecina par nepieciešamību rīkoties – īpaši valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kur psihiskās veselības aprūpes resursi ir nelieli. Latvijā Garīgās veselības valsts aģentūrā 2005.gadā reģistrēti ap 4 000 personu ar diagnozi demence. Savukārt, Slimību profilakses un kontroles centra tematiskajā ziņojumā „Psihiskā veselība Latvijā 2011” norādīts, ka uzskaitē esošo pacientu skaits ar diagnozi „demence” 2011.gadā ir 5100. Balstoties uz statistikas datiem par demences izplatību pasaulē, pieaugošo Latvijas pirmspensijas un pensijas iedzīvotāju skaitu, var secināt, ka reāli Latvijā demences saslimšanas gadījumu ir daudz vairāk, tai skaitā strādājošie pirmspensijas, pensijas cilvēki, kuri nespēj pilnvērtīgi veikt ikdienas darba pienākumus un tas norāda uz to, ka viņi ir pakļauti atstumtības riska grupai. Kā savās publikācijās, balstoties uz ārstēšanas praksi, atzīmē arī Latvijas speciālisti – neirologi I.Blumberga, I.Paegle, psihiatrs E. Tērauds, neirologs J. Fricbergs (https://www.youtube.com/watch?v=ljStCrVjiMU) daļa saslimšanas gadījumu netiek diagnosticēti un var tikt uzskatīti par „vecuma iezīmi”, nevis slimību, kas prasa īpašu aprūpi un ārstēšanu. Ņemot vērā demences izplatību, būtiski pielietot inovatīvas, mūsdienām atbilstošas metodikas demento personu ikdienas aprūpē. Eiropas Kopienas Komisija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai 2009.gadā, ka Eiropas valstīs ir izstrādātas ārstēšanas un profilakses programmas, izveidojusies izpratne par profilakses un medicīniskās iejaukšanās nozīmīgumu. Sabiedrībai kopumā, kas ietver gan sociālo pakalpojumu institūciju darbiniekus/speciālistus, gan personu ar demenci ģimenes locekļus, gan pārējo sabiedrības daļu, trūkst zināšanu un izpratnes par to, kas ir demence un kādas ir atšķirības starp sievietēm un vīriešiem šis slimības attīstības gaitā un tāpēc attiecībā uz šo slimību var ietekmēt pacientu garīgo un fizisko veselību. Diemžēl arī Latvijā līdz šim nav pieejama pilnvērtīga izglītības programma un aprūpes, ārstēšanas standarti sociālo institūciju darbiniekiem/speciālistiem ikdienas darbam ar personām ar demenci, kā arī demento pacientu ģimenes locekļiem nav pietiekamas un atbilstošas izpratnes par slimību un profilaksi, un aprūpes iespējām ikdienā mājas apstākļos. Tāpat nav izstrādātas vienotas klienta novērošanas kartes, kurās tiktu atspoguļoti metožu pielietošanas rezultātu rādītāji pa etapiem uz katru demento klientu. Iespējams, ka galvenā problēma par slimības profilaktiskiem paņēmieniem ir ar demences diagnosticēšanu saistītās problēmas Latvijā kopumā. Ņemot vērā augstāk, minēto, pastāv liels strādājošo personu ar demenci atstumtības risks, samazinās katras ģimenes atbalsts mājās esošam slimniekam ar demenci, jo nav kvalitatīva ikdienas aprūpe, kas radusies no informatīvās neesamības. Līdz ar to ir ļoti būtiski vairot cilvēku informatīvo platformu saistībā ar demences problemātiku, pavairot, konsultēt/apmācīt un publiskot metodiskos materiālus darbam ar personām ar demenci un informatīvo materiālu ar praktiskiem ieteikumiem personu ar demenci ģimenes locekļiem tādējādi samazinot strādājošo pirmspensijas, pensijas vecuma personu atstumtības risku, kas pilnīgi atbilst „Latvijas nacionālās reformas programmas kvantitatīvo mērķu 2020.gadam „ES 2020” stratēģijas kontekstam”, „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011. – 2017.gadam” un „Plānam dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam”, veicināt sabiedrības izpratni par dzimumu līdztiesības aspektiem dažādās dzīves jomās (t.sk. saslimšanas gadījumos). Saskaņā ar Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistru pašreiz Latvijā ir 4 specializētie dienas aprūpes centri personām ar demenci pirmspensijas un pensijas vecumā un 16 dienas aprūpes centri (ar nodaļām), kuri sniedz pakalpojumus personām ar demenci. Ja šodien Jums nav iespējas atrast efektīvāko veidu, kur un kā atrast drošu vidi, atbilstošu rehabilitācijas programmu, sociālo aprūpi savam vecākam vai vecvecākam, kad ejiet darba gaitās, tad… Dienas aprūpes centrs „AGATE” Rīgā, Skolas ielā 21, ir centrs, kurš uzsācis savu darbību 2.martā, kurš sniedz sociālos pakalpojumus un individuālu rehabilitācijas programmu (speciālas zināšanas personu ar demenci aprūpē) senioriem ar diagnozi demence. Sociālo aprūpi, pakalpojumus var saņemt darba dienās no 9:00-17:00 un brīvdienās (sestdienās no 10:00-16:00) iepriekš vienojoties.