Autors: Inese Jurisa

Dienas aprūpes centra „AGATE” Vadītāja/ģimenes lietu psihologs

14.04.2016.

Komunikācija ar demenci slimo senioru atšķiras no komunikācijas, kuru izmantojam ikdienā. Atzīts, ka visbiežāk darbā ar demento cilvēku tiek izmantota neverbālā komunikācija, piemēram, izmantojot okulezikas, kinēzikas, haptikas prasmes. Jāmācās klausīties un vērot, jo cilvēkam ar demenci ir traucēta verbālās un vizuālās komunikācijas uztvere.

Komunicējot ar klientu, jāatceras, ka klienti ar demenci bieži var izjust apjukumu, trauksmi, uzbudinājumu, depresiju, izjust zemu pašcieņu.

Kādā veidā var veicināt komunikācijas procesu? : 

 komunikācijas laikā esiet mierīgs un pārliecinošs;

 runājiet lēni un skaidri;

 izmantojiet vienkāršus vārdus;

 veidojiet īsus teikumus;

 uzturiet acu kontaktu, lai palīdzētu saglabāt savu uzmanību pret klientu;

 mēģiniet izmantot komunikatīvos vai tēlaini aprakstošos žestus, lai parādītu to, kas klientam ir jādara;

 uzdodot klientam jautājumu, dodiet viņam laiku apdomāt atbildi;

 ja pamaniet, ka klientam ir grūti atbildēt uz jūsu uzdoto jautājumu, atkārtojiet jautājumu izmantojot to pašu formulējumu. Ja klients nespēj atbildēt uz jūsu jautājumu, tad mēģiniet pārfrāzēt savu jautājumu;

 tuvojieties klientam no priekšpuses, lai klients nesabīstas no tā, ka viņam kāds pieskaras no mugurpuses;

 dodiet pietiekoši laiku darbībām, kuras klients izmanto kādām darbībām, pretējā gadījumā klientam tas var sagādāt apjukumu un papildus psiholoģisku spriedzi;

 runājot izmantojiet dažādus balss toņus, tonālos kāpumus un kritumus, pauzes atbilstoši klienta noskaņojumam;

 mēģiniet izmantot ikdienā ierasto režīmu un kārtību, jo klientam ir grūti tikt galā ar jaunām pārmaiņām;

 sastrukturētas rīcības palīdzēs klientam saglabāt savas ierastās darbības. Tā var ietaupīt viņa laiku un enerģiju;

 lieciet klientam iesaistīties (pēc klienta iespējām) visos ikdienas uzdevumos, tas palīdzēs saglabāt viņa pašcieņu, neskatoties uz to, ka notiek slimības progresēšana;

 vienkāršojiet veicamos uzdevumus liekot tos izpildīt soli pa solim, lai klientā nerastos apjukuma un satraukuma sajūta;

 ja redzat, ka veicamais darbs vai uzdevums ir radījis klientā apjukumu un klients nevēlas ar jums sadarboties, atkāpieties un vēlāk mēģiniet vēlreiz;

 kad klients ir pamodies viņš var izjust dezorientāciju telpā, uzrunājiet viņu;

 ja klients satraukumā sāk neskaidri vai nesaprotami runāt, pielabojiet viņa teikto vai pievērsiet viņa uzmanību kādai darbībai;

 esiet konsekventi, ja jūs sakāt, ka jūs gatavojaties kaut ko darīt, tad arī veiciet atbilstošu darbību savam teiktajam;

 ja klients atkārtoti uzdod jautājumus, jāatceras, ka viņš nevar atcerēties atbildi, kuru jūs tikko atbildējāt. Tā vietā, lai atkal atbildētu uz jautājumu pārlieciniet klientu, ka viss ir labi un ka jūs viņam noteikti palīdzēsiet;

 ja pamanāt, ka klients ilgstoši veic kādu darbību (piemēram, pārvieto priekšmetu no vienas malas uz otru), neuzkrītoši aizvietojiet šo darbību ar kādu citu darbību;

 nestrīdieties par nepareizu atbildi (ja ārā ziema, bet klients saka, ka ir rudens), jo klients tā runā, jo reāli tā domā;

 ja jūtat, ka esat dusmīgs, runājiet „es” formā, nevis „tu/jūs” formā, jo kad jūs dusmojaties klients arī jūtās bezpalīdzīgs. Piemēram: „Es jūtos dusmīga un man ir nepieciešams laiks, lai tagad atpūstos.”, nevis „Tu liec man būt dusmīgai, ka es nevaru vairs te atrasties!”;

 ja klients vairs nespēj verbāli komunicēt, turpināt runāt ar viņu par tām lietām, kas viņam ir/bija svarīgas (sevi, ģimenes locekļiem u.t.m.). Cilvēkus, kurus mīlēja klients nosauciet vārdos;

 izmantojiet haptikas paņēmienus, jo tas radīs klientā drošības un atbalsta sajūtu;

 paslavējiet klientu par katru padarīto darbu.

Atcerieties, ka vislabākā komunikācija ir tad, kad runājat ar mīlestību!